"Staļins - ebrejs": antisemītiskā propaganda karikatūrās

Autors: Dmitrijs Oļehnovičs, Daugavpils universitāte
e-pasts: dio_home@inbox.lv

20.gadsimta 40-to gadu vētrainie notikumi ir vērtīgs pētījumu objekts vēsturniekiem. Taču, neskatoties uz milzīgo informācijas apjomu, minēto problēmu kompleksas izpētes iespējas joprojām nav pilnīgi realizētas. Tā pamatā ir daudzu avotu nepieejamība, autoru politiskā angažētība, sabiedrības pasūtījums, kas dažreiz ir pakļauts valdošās ideoloģijas iespaidam, kā arī vēsturnieku un pētnieku piederība kādam noteiktam historiogrāfiskam virzienam. Vēl joprojām arhīvi nav pilnībā atklāti pētniekiem, taču arī jau apzināto avotu klāsts nav pietiekami izpētīts. Šķiet, ka dažiem pētniekiem ir tieksme rīkoties ekstensīvi.

Mūsdienu vēstures izpētē viens no vērtīgākajiem avotiem ir periodiskā prese. Avīzes sniedz ne tikai tiešu, bet arī vērtīgu netiešu informāciju: autoru izpratne par atspoguļotajiem notikumiem, valdošo slāņu ideoloģijas pamatnostādnes, varas attieksme pret tautu, kā arī avīzes auditorijas attieksme pret pastāvošo iekārtu. Domājams, ka avīzes, kas iznāk vēstures lūzuma momentos, izpēte ir ļoti interesants, bet arī sarežģīts darbs. Pētnieks atrodas tā laika ideoloģijas iespaidā, bet informācija, kuru viņš ir spējīgs iegūt tiešā veidā, ir bijusi pakļauta cenzūrai. Tāpēc, lai iegūtu objektīvu informāciju, ļoti svarīgi ir salīdzināt pretēju politisku orientāciju avīzes. Tomēr avīzes izpēte un pētījuma objekts var būt ļoti daudzveidīgs. Šķiet, ka viens no Latvijā pagaidām mazattīstītiem virzieniem avīzes pētīšanā ir karikatūra.

Viena no nacionālsociālisma ideoloģijas sastāvdaļām bija antisemītisms. Tas bija "augstākas rases" pārākuma pierādījuma veids - attiecības starp dažādu tautu pārstāvjiem tika traktētas izkropļotā veidā, no rasistiskā viedokļa. Ar Hitlera nākšanu pie varas antisemītiskās doktrīnas izmantošana kļuva par topošā Trešā Reiha iekšpolitiskas paradigmu. Dīvainā veidā šī ideoloģija saplūda ar antikomunismu: komunisti - bijušie nacionālsociālistu partijas politiskie pretinieki Veimāras Republikā, nacionālsociālistiskā valstī kļuva par absolūtiem ienaidniekiem. Trešā Reiha agresīvās politikas realizācijas laikā gan antikomunisms, gan antisemītisms kļuva par šīs politikas attaisnojumu, t.i., vācu kareivis tika uzskatīts par atbrīvotāju no ebreju un komunistu dominēšanas valsts ekonomiskajā un politiskajā dzīvē, bet Ā.Hitlers kļuva par galveno cīnītāju pret "tumšajiem spēkiem". Šī cīņa tika uzskatīta par tumšo un gaišo spēku simbolisku cīņu. Katram šajā cīņā bija sava loma: vācu kareivju uzdevums bija pretinieku iznīcināšana, bet pakļauto tautu pienākums bija visiem spēkiem sekmēt gaišo spēku uzvaru. Šajā cīņā bija izmantojami visi paņēmieni, un propagandai bija atvēlēta īpaši nozīmīga loma - pierādīt nacionālsociālistiskās ideoloģijas šķīstību un pārliecināt tos, kas to vēl nebija pilnībā sapratuši. Šis process bija vērojams gan Vācijā, gan okupētajās zemes, un cīņa ideoloģiskajā frontē turpinājās no nacistu nākšanas pie varas līdz pat antihitleriskās koalīcijas uzvarai.

Šajā cīņā karikatūrai bija ievērojama loma: "Karikatūra .., šis niecīgais laikraksta vai žurnāla lapas pusē iespiestais ņirdzīgais, dažkārt pat traģiski ņirdzīgais zīmējums, ir ļoti iespaidīgs politiskās un sabiedriskās cīņas ierocis .. karikatūra ideāli pilda .. uzdevumu - viņa audzina, paskaidro, aģitē, atmasko un apsūdz"1. Karikatūra tika izmantota, lai palielinātu iespaidu uz auditorijas apziņu, kā arī satīriskā formā ilustrētu to, kas teikts rakstā vai avīzē kopumā.

 
Pēc tam, kad nacisti bija okupējuši Latviju, padomju propagandu nomainīja vēl agresīvāka - nacionālsociālistiskā propaganda. Izmantojot visus iespējamos resursus, lai apmelotu jau tā sevi diskreditējušo pretinieku, propagandas vilnis kļuva arvien aktīvāks. Par to liecina iznākošo avīžu skaits un to metieni. Antikomunistiskā un antisemītiskā ideoloģija okupētās Latvijas apstākļos savās vadlīnijās līdzinājās jau agrāk izmantotajam modelim. Taču šajā ziņā īpaši izteikta bija Staļina loma, kas, būdams nacionālistiskās propagandas acīs absolūts ienaidnieks un boļševisma idejas "garīgais tēvs", saplūda ar ne mazāk globālu savā izpausmē ienaidnieku - ebreju. Šī himēriskā savienība īpaši tēlaini tika attēlota karikatūrās, kas tika ievietotas Latvijā iznākošajās avīzēs2.
Karikatūru autori uzskatīja Staļinu par arhetipisku ebreju atribūtu īpašnieku. Arī Staļina politikas realizētāji un viņa līdzgaitnieki karikatūrās tika attēloti kā ebreju tautības pārstāvji, kas tika parādīts gadsimtiem ilgi eksistējušu nacionāletnisku stereotipu veidā, piemēram, īpatnēji sejas vaibsti, apģērbs utt.3 Arī padomju simbolikas izmantošana līdzās tradicionālai ebreju simbolikai bija ļoti aktuāla, piemēram, Dāvida zvaigzne līdzās piecstaru zvaigznei. Tas, pēc karikatūras autoru domām, norāda uz lielinieku ideoloģijas saknēm, kas slēpjas jūdu ticībā. Gan boļševisms, gan jūdaisms tiek uzskatīts par pareizticības un kristietības vispār bezkompromisu ienaidnieku4.

Tas, ka Staļins karikatūrās tiek parādīts kā ebrejs, ir tieša norāde uz iespējamajiem Staļina sakariem ar jūdaismu. Lai sasniegtu nepieciešamo ideoloģisko iespaidu, Staļins bieži tika attēlots ar Dāvida zvaigzni5. Karikatūrā "Staļina maskuballe" Staļins tika attēlots vairākos veidolos. Priekšplānā viņš tika parādīts kā boļševisma un jūdaisma iemiesojums, uz ko norāda attiecīgie simboli. Karikatūras centrā mēs redzam trīs Staļina tēlus: pa kreisi viņš ir pareizticīgs garīdznieks, pa labi - senkrievu karavīrs, bet centrā - padomju karavadonis ar Dāvida zvaigzni kaklā. Tieši jūdaisma simbols šeit ir īpaši akcentēts. Tieksme satuvināt Staļinu ar pareizticīgo kristietību, kā arī krievu nacionālo motīvu izmantošana padomju propagandā tiek novirzīta otrajā plānā, jo centrā ir tieši jūdu ticības un boļševisma simbolika. Jāatzīmē arī karikatūras teksts, kurā tiek akcentēts, ka visas Staļina pārvērtības ir viltotas, un, lai kā viņš arī censtos tuvināties baznīcai un tradicionālajām krievu vērtībām, viņš tik un tā vienmēr paliks tas, kas viņš ir. Karikatūrā "Uzraksts uz pieminekļa"6 Staļins stāv uz galvaskausu kalna, kas uzcelts piecstaru zvaigznes centrā, attēlots ar Dāvida zvaigzni kaklā. Arī te ir netieša norāde uz Staļina piederību ebreju tautai, jo viņus "saista" boļševisms. Lai īstenotu jūdaisma ideju, Staļins ir gatavs uz milzīgiem cilvēku upuriem. Šķiet, pat lielinieku uzdevumi viņam vairs nav tik svarīgi, kā ebreju tautas ideju īstenošana. Karikatūras drūmo fonu papildina ap Staļinu riņķojošie kraukļi.

Uz Staļina un ebreju tautas pārstāvju tiešiem sakariem norāda arī karikatūra "Kodols"7. Šajā karikatūrā attēlota Staļina pieminekļa iznīcināšana. Taču atklājas, ka skulptūras iekšienē slēpjas kāds vīrs, kurā nepārprotami saskatāmas arhetipiskas ebreju tautas pārstāvja pazīmes. Šīs karikatūras autors Villijs Hallejs mēģināja parādīt auditorijai, ka Staļina viegli iznīcināmās ideoloģijas pamatā ir lielinieku vadoņa saistība ar ebreju tautu. Arī fakts, ka Staļina piemineklis ir tik viegli iznīcināms, ir 1941.gada tipisks priekšstats par Padomju Savienības un hitleriskās Vācijas kara iznākumu, bet antisemītisku mērķu īstenošana prasīs vēl papildus pūles.

Ideoloģiskās cīņas procesā nacionālistiskās propagandas īstenotāji mēģināja sinkrētiskā veidā izmantot savu pretinieku acīmredzamās īpatnības. Šeit īpaša loma bija antikomunisma un antisemītisma apvienošanai un tās personifikācijai Staļina tēlā. Absolūtais ienaidnieks Staļins sevī iemiesoja komunisma ideju, kura bija apvienota ar jūdaisma idejām. Lai pastiprinātu iespaidu uz potenciālo auditoriju, šis apvienošanas paņēmiens tika diezgan plaši pielietots, bet īpaši tēlaini tas parādījās tā laika avīzēs publicētajās karikatūrās. Pēc manām domām, tas bija nepieciešams, lai satīras veidā papildinātu esošos rakstus, kuros tika parādīta un "pierādīta" saikne starp lieliniecismu un jūdu ticības ideoloģiju. Taču antisemītisko karikatūru veidi ir dažādi. Tajās propagandistu uzspiestā ideoloģija parādās gan tiešā, gan pastarpinātā veidā. Šis raksts ir mēģinājums uzsākt viena no antisemītisko karikatūru sižetiem ("Staļins - ebrejs") izpēti.

Atsauces

1 Erlahs I. Karikatūra kā kara ierocis // Daugavas Vēstnesis.- 1941.- 18.nov.
2 Skat. Latviešu periodika: 1940.-1945.- Rīga, 1995.- IV sēj.- 28.-139.lpp.
3 Skat.: 1.pielikumu.
4 Turpat, (īpaša uzmanība jāpievērš attēlam karikatūras augšējā labajā stūrī)
5 Skat.: 2.pielikumu
6 Skat.: 3.pielikumu
7 Skat: 4.pielikumu

Summary.

Stalin - Hebrew: Anti-Semitic Propaganda in Caricatures.

The present article is focused on the questions connected to anti-Semitic propaganda that was going on during the German occupation of the territory of Latvia. Satire was one of the most important weapons in the ideological war. Special attention to it was paid in the newspapers published in the territory of Latvia. It was revealed in caricatures in which the communist ideology had been united with the Jewish people and illustrated in the image of Stalin. This unity was multileveled. Stalin was portrayed using traditional symbols and archetypal images of a Jew. This, in the national-socialists opinion, had to represent an absolute evil. This article is an attempt to begin the investigation of one of the features of anti-Semitic caricatures.