Akadēmiskais centrsRedzamākie Jūdaikas studiju centra pētnieciskie projekti
Projekts "Ebreji Latvijā 1941-1945: vārdi un likteņi"
Projekts tika izstrādāts 2001. gadā ar mērķi rekonstruēt visu Holokaustā bojā gājušo Latvijas ebreju vārdus un personības. Pēc veiksmīgas projekta idejas prezentēšanas Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai un vairākām starptautiskām organizācijām, 2002. gadā tika uzsākta tā īstenošana. Projekta komandu veidoja gan Latvijas, gan ārvalstu speciālisti, tostarp prof. Ruvins Ferbers, prof. Aivars Stranga, Irīna Veinberga, Konstance Vipmane (Lielbritānija, All Latvia Database JewishGen dibinātāja un koordinatore) u.c.
Projekta pieeja ir akadēmiska – pētnieciskais darbs pamatā balstīts uz arhīva materiāliem; lielākoties – uz Latvijas Valsts vēstures arhīvā pieejamajiem vēstures avotiem, tomēr pētīti arī materiāli ārzemju arhīvos – Izraēlā, ASV, Vācijā un citur, kur atrodamas nozīmīgas liecības par Latvijas ebreju likteņiem.
Projekta rezultātā tika izveidota tiešsaites datubāze šādā adresē: http://names.lu.lv. Tajā apkopoti Holokausta priekšvakarā Latvijā dzīvojošo ebreju vārdi un personas dati. Tā ir kļuvusi par nozīmīgu avotu Latvijas ebreju vēstures izpētē. Datubāzē identificēti vārdi visiem 93’479 ebrejiem, kuri dzīvojuši Latvijā pirms Otrā pasaules kara sākuma; ap 50’000 no visiem datubāzē minētajiem ebrejiem izpētīts arī liktenis holokausta laikā.
Pētnieciskās aktivitātes joprojām turpinās – sadarbojoties ar Latvijas, Izraēlas, ASV un citu valstu speciālistiem, kā arī arhīviem tiek meklētas iespējas datubāzē esošās informācijas uzlabošanai, tiek veikti nepieciešamie labojumi un papildinājumi.
Projekts “Dokumentējot Holokaustu: zudušās Latvijas ebreju kopienas portrets
Pateicoties "International Holocaust Remembrance Alliance", Latvijas un Igaunijas ebreju apvienības Izraēlā un fonda "Uniting History" atbalstam, 2019.g. tika uzsākts jauns projekts ar mērķi pilnveidot tiešsaistē pieejamo Jūdaikas studiju centra datubāzi „Ebreji Latvijā 1941–1945: vārdi un likteņi”, kas atrodas šādā adresē: http://names.lu.lv. Projekta gaitā mājaslapai tika izveidots jauns dizains un tehniskais nodrošinājums, kā arī datubāze tika papildināta ar jauniem avotiem – digitalizētām ebreju portreta fotogrāfijām un personīgo informāciju, kas pieejama ebreju pirmskara pasēs. Datubāzes papildināšana ar šiem avotiem sniedz būtisku pienesumu tās saturam, ļaujot rekonstruēt zudušās pirmskara Latvijas ebreju kopienas portretu.
Projekts „Sistemātisks Rīgas māju grāmatu kā ebreju vēstures ģenealoģijas pirmskara Latvijā avotu pētījums”
Projekts tika uzsākts 2009. gada oktobrī ar IIJG (International Institute for Jewish Genealogy) atbalstu. Projekta ietvaros, izmantojot ģenealoģiskas metodes, tika analizētas Rīgas māju grāmatas, lai identificētu pirmskara Latvijas ebreju ģimenes.
Prakse Jeruzalemes Ebreju Universitātē
Kopš 2018. gada sadarbībā ar Jeruzalemes Ebreju Universitātes centru (International Center for University Teaching of Jewish Civilization, the Hebrew Univeristy of Jerusalem) reizi gadā vienam Latvijas pētniekam tiek piedāvāta iespēja īstenot ar ebreju vēsturi saistītu pētniecības projektu Jeruzalemes Ebreju Universitātē, Izraēlas mentora vadībā.
Projekts "Holokausta komemorācija Latvijā: lokalizējot vietas un daloties pieredzē"
Projekts uzsākts 2013.–2014. gadā pateicoties „International Holocaust Remembrance Alliance” atbalstam ar mērķi veicināt zināšanas un izpratni par holokausta piemiņas nozīmi. Projekta gaitā izstrādāta Latvijas Holokausta piemiņas vietu tiešsaistes datubāze, kas atrodas šādā adresē: http://memorialplaces.lu.lv. Tā ietver informāciju par visām zināmajām ebreju nogalināšanas vietām Latvijā.
Projekts "Skats no diviem krastiem. Ebreju dzīve Jēkabpilī un Krustpilī'
2020.g. projekta gaitā tika ievāktas vietējo iedzīvotāju atmiņas par dažādiem Latvijas ebreju tradicionālās dzīves aspektiem Jēkabpilī-Krustpilī, kā arī pētītas starpkonfesionālās un starpetniskās attiecības Latvijā pirms Otrā pasaules kara. Projekts tika īstenots muzeja "Ebreji Latvijā" vadībā, pateicoties “The Jewish Museum and Tolerance Center” (Krievija) atbalstam.